Skip to content

Aiz polārā loka 2010 – 5. diena

marts 6, 2010
Piektā diena – Nelielas pārmaiņas – uz Kalna
Šorīt pirmo reizi pamodos pirms pulksten sešiem no rīta. Gulēšana pavisam nevedās olimpiskās hokeja spēles iespaidā. Nezinu kādēļ, bet jau no paša sākuma Andis zināja, ka mūsējie rezultātu izlīdzinās. Varbūt tieši viņa pārliecība lika tam notikt, bet rezultātā spēle ievilkās un emocijas bija arvien vairāk un skaļākas. Pēc spēles vēl gan izdevās pagulēt pāris stundiņas, jo šorīt nevienam nebija īpašas vēlmes pārāk agri celties. Pie brokastīm gan atklājās, ka arī citi gulētāji, kaut neizrādīja interesi vērot hokeja spēli pie TV ekrāna, tomēr itin labi pārzināja notikumus uz laukuma. Es jau protams nevēlos ticēt apgalvojumam, ka līdzjutēji uzvedās pārāk skaļi. Drīzāk tas izskaidrojams ar vienkāršu nevēlēšanos atklāti izrādīt patieso ieinteresētību šajā svarīgajā sporta notikumā.

Skats caur objektīvu uz laikapstākļiem, kas valda kalna virsotnē

Šo dienu bija paredzēts pavadīt uz kalna – pusi dienas Jānis, Lauma un Aiga, otru pusi – Es, Andis un Alise. Aiz loga atkal pārmaiņus sniga un termometrs rādīja “siltus” -16 grādus. Klinta, Lelde un Aigars jau bija devušies distanču trasēs ar viņiem vien zināmu mērķi. Mūsu trijotne kavējās mājiņā, nesteidzoties pabrokastoja un gatavojāmies īsajam slēpojumam līdz kalnam.
Krītošais sniegs radīja skepsi par to vai slēpes šodien slīdēs un salīdzinoši īsie 1,5 km nebūs nedaudz apgrūtinoši. Tomēr biju pārsteigts, jo slēpēs slīdēja vienkārši lieliski. Tas laikam temperatūras dēļ, kura beidzot sasniedza manām slēpēm piemēroto robežu. Pēc īsa brīža jau bijām nonākuši satikšanās punktā, nomainījām apģērbu un inventāru un bijām gatavi startam.
Kalna virsotnē valdīja samērā stiprs vējš un putināja. Kaut arī tas apgrūtināja redzamību, tomēr deva arī savu labumu. Nebija pat jābrauc ārpus trases robežām, lai izbaudītu svaigi krituša sniega mīkstos nobraucienus. Tas Somijas kalnos man patīk visvairāk – tā saucamais pūderis te ir papilnam. Nav problēmu slidināties cauri gar trasēm augošajiem mežiem, jo krūmu šeit praktiski nav un koki slēpošanu padara tikai aizraujošāku. Galvenais lai galvu sargā brilles un ķivere, jo tā pat pastāv iespēja dabūt pa pieri ar kādu zemāku zaru. Rodas sajūta, ka slīdi pa rāma ūdens virsu un nav jāuztraucas no pēkšņiem ledus klātiem posmiem, kā tas piemēram ir Slovākijas Tatros. Galu galā varbūt ne īsti patīkamais laiks, varbūt ne pārāk labais pacēlājs tieši pie šīs trases tomēr nesniedza to gandarījuma sajūtu, ko izbaudīju šeit pagājušajā gadā. Jebkurā gadījumā, Somija līdz šim man sniegusi patīkamāko kalnu slēpošanas (man gan laikam pareizāk būtu teikt – snovošanas) pieredzi.
Pēc kalna aktivitātēm iegriezāmies arī tuvējā veikaliņā. Tas daudz neatšķiras no pie mums esošajiem pašapkalpošanās veikaliem – dažādas pārtikas un saimniecības preces, pat apģērbi, suvenīri un dāvanas. Tāds ļoti kompakts “Rimi” lielveikals. Pārtikas cenas daudz neatšķiras no Latvijas, varbūt vienīgi atsevišķas lietas maksā nedaudz dārgāk. Atceroties trešās dienas notikumus ar karsto sulu, nopērkam sīrupu, lai paši varētu meistarot ko līdzīgu. Vēlāk gan atklājas, ka dzēriens ir tik ejoša prece, ka ātri vien tas beidzās.
Pavingrojam, paēdam vakariņas un seko nu jau tradicionālā pirts sesija ar vārtīšanos sniegā, kas noteikti ļoti labi palīdz atgūt spēkus un ar pilnu sparu gatavoties nākamajai dienai.
Advertisements
No comments yet

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: