Aiz polārā loka 2010 – 2. diena

Otrā diena – Nedaudz sasala

Lai arī gulēt iegājām krietni pēc pusnakts, tomēr Jānis bija piecēlies jau pēc astoņiem. Vēlāk uzzinu, ka darba ritma dēļ viņš vienkārši nespēj gulēt ilgāk – precīzs un pozitīvi apskaužams bioloģiskais modinātājs. Lēnām visiem mostoties priecājamies gan par saulaino dienu, gan temperatūru, kas vēl joprojām turas zem -30 grādiem ar nelielu tendenci kāpt. Pirmās brokastis aizrit kopīgi un patiešām jaukā atmosfērā. Daudz neiespringstot tiek saplānotas dienas aktivitātes un drīz jau var sākt tām gatavoties.

Skats uz mūsu apsnigušo mājokli šajā nedēļā

Tomēr izejot no mājas mūs sagaida pārsteigums – mūsu busiņš ir nosalis. Akumulators ir gandrīz tukšs un motors negrib griezties nemaz. Līdz ar to dažu plāni strauji mainās un par prioritāti kļūst busiņa atgriešana pie dzīvības – Jānim taču jātiek līdz kalnam. Nolemjam, ka dosimies uz centru meklēt tehnisko atbalstu. Ņemam slēpes pār plecu un pēc nelielas pastaigas nonākam līdz trasei. Diena ir skaista – spīd saule un beidzot var sākt apjaust Lapzemes dabas burvību. Visapkārt tik tīrs un balts, kokus klāj biezi sniega kažoki un sajūta, ka ziema šeit ir bijusi vienmēr. Pie tam vēl šodien ir svētdiena. Beidzot man ir iespēja pēc ilgāka laika kāpt uz distanču slēpēm. Atliek vien cerēt, ka iemaņas nav daudz zudušas. Pirmie metri ir tādi jocīgi, nevar saprast vai tiešām es būšu aizmirsis tik daudz, ka pat jāklūp? Tomēr pēc brīža saprotu, ka slēpes šodien pilnībā neslīd. Protams! Tās tomēr bija sagatavotas līdz -15 grādu temperatūrai, bet tagad ir visi -30. Daudz nebēdājot kāpju klasiskā stila slēpošanai paredzētajās renēs un slīdu lejā no pirmā kalniņa trasē. Slidsolis var nedaudz pagaidīt. Ar nelielu piepūli veicam pirmos 1,5 km un esam mūsu Pyha ciemata centrā. Uzdevums ir skaidrs – jāatrod kāds, kurš spētu palīdzēt ar busiņa atdzīvināšanu. Mums neatsaka kāds pavecāks Somu pāris, kas šeit brauc atpūsties jau divdesmito gadu. Sākumā viņi palīdz mums atrast kabeļus un tad paši piekrīt palīdzēt auto startēšanā. Kā vēlāk izrādās vienīgā iespēja busiņu ir ievilkt un mūsu jauniepazītais Somu pāris sarunā kādu atsaucīgu džipa īpašnieku, kurš bez problēmām busiņu ievelk. Beidzot visi esam atpakaļ uz strīpas un Jānis pēc kārtīgas pastaigas un fotosesijas mežā var doties pirmo reizi izmēģināt kalnu trases.

Šeit sākas mūsu distanču slēpošanas ceļš.

Lielais aukstums milzīgu sajūsmu neizraisa un ar dažiem nobraucieniem šodienai pietiek. Arī visi pārējie distanču slēpotāji atgriežas mājiņā. Ir jau pēcpusdiena un atpūšoties turpinās jautras sarunas: dažādu notikumu un piedzīvojumu pārspriedumi, kā aŗi rītdienas aktivitāšu plānošana. Tomēr visus šajā vakarā gaida vēl kāds fizisks pārbaudījums. Jau pagājušā gada Lapzemes braucienā iesāktā tradīcija katru vakaru veikt īsu, bet efektīvu vingrojumu arī šogad netiek aizmirsta. Vingrinājums saucas 4 minūtes un, kā jau var noprast, daudz laika tas neaizņem. To gan nevarētu teikt par enerģiju. Tas tad arī ir pārbaudījums katra fiziskajai formai. Katram ir iespēja pārbaudīt savu gribasspēku un tomēr neliels pārsvars ir šajā vingrinājumā jau pieredzējušākajiem. Citiem vēl nepieciešams neliels treniņš nedēļas garumā.

Pēc brīža sākas rosība virtuvē, kur tiek gatavotas dažādas maltītes. Var vien nopriecāties cik daudz vienkāršu un veselīgu ēdiena recepšu cilvēki zina un pēc aktīvi pavadītas dienas par apetīti neviens nesūdzas. Ilgi nav jāgaida arī līdz pirtiņai. Pēc kārtīgas izkarsēšanās sniega pelde tik aukstā temperatūrā ir pārsteidzoša, tomēr pašsajūta pēc tam ir vienkārši lieliska. Ir tik patīkami sajust nogurumu un pēc brīža ieslīgt dziļā miegā gaidot rītdienas 15km garo slēpojumu.

P.S. Runājot par busiņu, laipnais džipa īpašnieks mums aizlienēja akumulatora lādētāju, kuru arī aktīvi izmantojam. Cerēsim, ka tas nesīs arī pozitīvus rezultātus rīt no rīta.

Pirmā sniega pelde. Patīkamas sajūtas!

Neliels kāpumiņš trases pirmajos metros

Sals ir it visur. Apsarmo pat skropstas. Bet auksts tik un tā nav!